Raksti ➡ Uzticība

Iedomājies meiteni. Viņa ir tikusi sāpināta un izvairās no attiecībām, jo vairs nevēlas sāpes. Vienā brīdī viņa satiek vīrieti un iemīlas. Bailes ir lielas, bet viņa izvēlas uzticēties šim vīrietim un sāk ar to attiecības. Viņa uzticas, ka šis cilvēks viņu tā nesāpinās. Un viņi nodzīvo laimīgi kopā daudz gadus. Tā ir skaistā puse, kur uzticēšanās palīdz tik pāri bailēm, kas paralizē un izolē.

Bet ir arī otra puse. Ja Tu esi spējīgs kādam uzticēties, tas nozīmē, ka otrs ir spējīgs tevi pievilt. Visas lietas, ko darot viņš Tevi pieviltu, ir skaidrs norādījums uz to, ko tu viņā ierobežo. Piemēram, Tu sagaidi, ka viņš tevi nepiekrāps, neapzags, ka viņš būs patiess. Ka viņš rīkosies atbilstoši tēlam, kādu tu radīji brīdī, kad sāki viņam uzticēties. Varbūt viņš pat to apsolīja, tam nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka, lai justos droši un varētu sadarboties, tu uzliki viņam ierobežojumus. Kāds viņš drīkst būt un kāds ne.

Uzticēšanās rada pozitīvu tēlu. Neuzticēšanās - negatīvu. Princips ir tas pats. Katra viņa turpmākā darbība apzināti vai neapzināti tiks salīdzināta šo tēlu. Turpmāk tu vairs nespēsi uz viņu palūkoties bez šī tēla. Tās ir kā drēbes, kurās tu viņu ietērp.

Es nevēlos, lai Tu man uzticētos. Ja tu radi pozitīvu tēlu par mani, tu traucē man būt ļaunam un savtīgam. Varbūt es rīt kļūšu par ļaunāko cilvēku pasaulē. Tas viss ir pilnīgi iespējams. Un es vēlos šādu brīvību. Tāpat arī, brīdī, kad Tu sāc uzticēties, tu sāc mani mazāk saredzēt. Parādas lietas, ko tu no manis sagaidi un lietas, kuras ne. Piemērs. Ja ļauns cilvēks izdara labu lietu, cilvēki pieņem, ka tas bija savtīgu nolūku dēļ. Ja labs cilvēks izdara ļaunu lietu, cilvēki pieņem, ka viņš gribēja labu, bet pieļāva kļūdu.

Man pašam nav uzticības pret sevi, jo nezinu kāds būšu rīt. Es neveidoju šo tēlu. Tāpat arī nav pasaulē neviena cilvēka, kuram es uzticētos. Un tas nav no bailēm vai arī neticības labajā cilvēkos. Tas nav dēļ noslēgtības. Es esmu ļoti atvērts cilvēks. Es apzināti cenšos neradīt nākotnes tēlus par viņiem. šobrīd viņi ir tādi kādi ir. Pēc stundas, visi var būt pilnigi citādi. Uzticēšānās man traucētu sekot līdzi izmaiņām. Un tas ierobežotu viņus. Tāpat arī neuzticēšanās. Šīs abas pieejas liek skatīties uz tagadni caur pagātnes filtru. Tās padara cilvēku pusaklu. Es uz cilvēkiem lūkojos ar attieksmi, kas ir tieši pa vidu starp uzticību un neuzticību. Ar brīvu vērošanu un apzinātu netraucēšanu. Man nav iebildumu pret to, kāds viņš ir šobrīd. Un man nav iebildumu pret to, kāds viņš būs pēc stundas, lai arī uz kuru pusi viņš mainītos. Pat visuma plūsmai man nav uzticības, jo es to neierobežoju. Es vienkārši peldu.

Bet tas viss, ko uzrakstīju, ir ļoti cieti un skarbi priekš cilvēkiem, kuriem šobrīd ir lielas sāpes un ciešanas. Raksta otrajā daļā būs par emocionālo uzticēšanos un tā nozīmi atveseļošanās procesā. Tas būs rīt, jo tagad miegu ciet

Andris Ciekurs

 

Autorizēties ar E-pastu

E-pasts:
Parole:


Vēl nav konts? Reģistrējies šeit.
Aizmirsi paroli?

Atslēgt arhīva ierakstu

Norādi atslēgas kodu. Šis kods ir pieejams pasākuma dalībniekiem, kā arī to saņem cilvēki, kas veic apmaksu par video (skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu):
Kods:

Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Atjaunot paroli

Norādi savu e-pastu:


Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Reģistrēties

E-pasts*:
Parole*:
Parole vēlreiz*:
 
Pilns vārds*:
Dzimšanas datums*:
Dzimums*:
Piekrītu saņemt jaunumus uz e-pastu.
Piekrītu lietošanas noteikumiem.
 
Dati tiek apstrādāti...