Raksti ➡ Saspringums un atslābums

Kad biju mazāks, nevarēju saprast vienu lietu. Kādēļ ir tik grūti ilgstoši meditēt. Kādēļ tas ir nogurdinoši. Kāpēc es seriālu varu skatīties 10 stundas no vietas. Bet no meditācijas, pēc dažām stundām ķermenis ir noguris un vairs nespēj turpināt. Vai tad meditācijai nebūtu jābūt nomierinošai un atslābinošai? Tad es kaut ko sapratu. Meditācijai nav ne vainas. Bet ir kaut kas, ko cilvēki dara, kas rada šo nogurumu.

Labs piemērs ir fokusa meditācija. Cilvēks izvēlas vienu objektu, piemēram elpošanu, ko vērot. Pašā sākumā viss ir labi, viņš redz elpošanu. Pēc brīža, ienāk prātā doma - ko, lai ēd vakariņās. Bet cilvēks meditē. Viņam šo domu nevajag. Un viņš cenšas atgriezties pie elpošanas vērošanas. Un notiek interesanta lieta. Lielākā daļa cilvēku to neapzinās, bet metode, ko cilvēki pielieto, lai noraidītu konkrētu domu ir brīvprātīga ķermeņa sasprindzināšana. Viņš sasprindzina konkrētu ķermeņa daļu, kur doma atrodas, lai tā vairs nevarētu funkcionēt. Un tad tā no prāta pazūd. Un apziņa atkal var vērot elpošanu. Bet ķermenis ir kļuvis mazliet sasprindzinātāks. Pēc brīža atlido cita doma. Tai atkal ir novietojums ķermenī. To noraidot ķermenis saspringst vēl vairāk.

Katru reizi, kad centies kontrolēt to, kas notiek tavā prātā vai emocijās, ķermenis sāk saspringt. Katra noraidīta doma vai emocija it kā iesprūst tavā ķermenī. Un gaida, kad varēs lidot. Un jo vairāk tādas būs, jo sliktāk jutīsies un vairāk gribēties darīt darbības, kur nevajag uzmanību. Piemēram, filmas skatīšanās. Tikko kā sāksi skatīties aizraujošu filmu un neredzēsi savas domas, dažas iesprūdušas domas varēs neapzinātas izlidot cauri prātam un atkal jutīsi atslābumu.

Katra veida domām un emocijām ir attiecīgi novietojumi ķermenī. Piemēram, kakls, mugura, kajas, iekšējie orgāni. Tāpēc cilvēki arī spēja izveidot saiknes starp emociju, kas tiek apspiesta un konkrēto orgānu, kas paliks slims. Tās mēdz saukt par karmiskajam slimībām.

Izmēģini to pats. Pavēro kādu domu, ko aktīvi domā prātā. Un pēkšņi izvēlies to pārstāt domāt. Paskaties, kā uz to reaģē ķermenis. Un izdari to pašu ar emociju. Pavēro to kā dažādām domām un emocijām ir dažādi novietojumi ķermenī. Piemēram, man ir viena doma/emocija, kuru vēl neesmu izpratis, bet apzinos, ka viņu noraidu. Tā glabājas man labās kājas ceļgalā. Tur ik pa laikam mēdz iesāpēties, kad esmu vidē, kur šī doma/emocija kļūst spēcīgāka.

Tikai tas, kas ir apspiests, var aizķerties un palikt prātā vai ķermenī. Viss, ko tu pieņem, izies tev cauri un aizlidos projām. Vai arī kļūs par daļu tevis, bet vairs netraucēs. Tāpēc, ja cilvēkam prātā ir daudz nepieņemtu domu, es neredzu, kā tas var sajust mieru. Liela daļa apkārt pieejamo meditāciju, patiesībā ir nemiera apspiešana. Cilvēks jūt "mieru", jo viņš ir atlicis malā to, kas viņam rada nemieru.

Piemēram, viņš fokusējas uz gaismu ignorējot tumsu, ignorējot savas problēmas, ignorējot šausmas, kas notiek pasaulē. Tas ir vērtīgi, lai pieredzētu šo "miera" sajūtu. Bet ilgi šajā stāvoklī atrasties ir nogurdinoši un pat kaitīgi. Ceļš uz patiesu prāta mieru, emocionālu laimi un fizisku atslābumu ir caur izdzīvošanu un pieņemšanu. Visu, kas ir, visu, kas nāk, visu, kas reiz ir atnācis un ir palicis iesprūdis prātā, emocijās un ķermenī.

Andris Ciekurs

 

Autorizēties ar E-pastu

E-pasts:
Parole:


Vēl nav konts? Reģistrējies šeit.
Aizmirsi paroli?

Atslēgt arhīva ierakstu

Norādi atslēgas kodu. Šis kods ir pieejams pasākuma dalībniekiem, kā arī to saņem cilvēki, kas veic apmaksu par video (skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu):
Kods:

Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Atjaunot paroli

Norādi savu e-pastu:


Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Reģistrēties

E-pasts*:
Parole*:
Parole vēlreiz*:
 
Pilns vārds*:
Dzimšanas datums*:
Dzimums*:
Piekrītu saņemt jaunumus uz e-pastu.
Piekrītu lietošanas noteikumiem.
 
Dati tiek apstrādāti...