Raksti ➡ Kā saskatīt gaismu?

Šodien man uzdeva jautājumu - Vai apzinātā vērošana ir tā gaisma par ko bieži runāju?

Apzinātā vērošana ir ļoti svarīga, lai šī gaisma spētu izpausties, tomēr gaisma ir kas cits. Katram uztvere būs mazliet citāda, bet pastāstīšu no savas perspektīvas.

Apsēdies ērtā pozā, aizver acis paskaties, ko saredzi. Visdrīzāk, ka sākumā iekšā viss izskatīsies tumšs. Sāc vērot savu elpošanu. Ar katru elpas vilcienu ļauj sev palikt vieglākam un vieglākam. Viss liekais pamazām atkrīt. Tu savā iekšējā uztverē celies augstāk un augstāk. Un ar katru pacelšanos, atlaid vairāk un vairāk, vide ap tevi kļūs gaišāka. Apkārtne paliek vieglāka, patīkamāka.

Dažreiz varēs just, ka apkārtne maina savu sastāvu. Līdzīgi kā no ūdens izceļoties laukā gaisā. Ir tādas robežas, kur mainās uztvere, viegluma pakāpe un apkārtne. Skudriņas pārskrien pa ķermeni, apvārsnis paplešas, viss paliek klusāks, bet īstāks. Klusums kļūst dzīvāks.

Jo vieglāks tu esi, jo vairāk sāc sajust gaismas klātesamību. Pilnības sajūtu. Ārpus laika un telpas. Un jo augstāk tu celies, jo vairāk pazūdi tu pats, izgaist robežas. Viss kļūst par vienotu veselumu. Un tu vienkārši esi šī gaisma.

Gaisma ir visapkārt. Bet tajā pašā laikā ir iespējams sajust, kur ir šīs gaismas centrs. Un var peldēt dziļāk un dziļāk tajā iekšā. Tā ir kā saule. Un tā ir dzīva.

Jo vairāk tu esi šājā saulē, jo spēcīgāka dziedinošā enerģija piepilda tavu fizisko ķermeni.

Ir svarīgi atcerēties šīs sajūtas. Kad būsi laukā no meditācijas un atkal savās ikdienas gaitās, lai kas arī notiktu, tu vari atcerēties šo gaismu, šo iekšējo sauli. Un tiklīdz tu to atcerēsies, ķermenis reaģēs tā itkā tu atkal tur būtu. Tu vari atvērties un aicināt šai gaismai ienākt tavā ķermenī vairāk. Viss kas tev jāizdara, jāizmet viss liekais, lai gaismai būtu vieta.

Lai arī kāds nespēks un nelaimes notiek, tu vari sajust saikni ar šo gaismu un ļaut, lai tā atnes jaunus spēkus.

Un šī gaisma spēj pasakaini piepildīt visus trūkumus, transformēt iekšējās sajūtas un iedvesmot. Apkārtējie spēs saskatīt neparastu mirdzumu tevī un ap tevi. Skaistu mieru un klātesamību.

*Un ja pagaidām neizdodas atrauties no zemes, neuztraucies. Tas viss atnāks, ar laiku. Cilvēks ir kā gaisa balons ar smilšu maisiem apkārt. Viss kas vajadzīgs - turpini vērot sevi, un, kā pamani jaunu maisu, kas tevi tur lejā, tā palaid to vaļā.

Andris Ciekurs

 

Autorizēties ar E-pastu

E-pasts:
Parole:


Vēl nav konts? Reģistrējies šeit.
Aizmirsi paroli?

Atslēgt arhīva ierakstu

Norādi atslēgas kodu. Šis kods ir pieejams pasākuma dalībniekiem, kā arī to saņem cilvēki, kas veic apmaksu par video (skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu):
Kods:

Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Atjaunot paroli

Norādi savu e-pastu:


Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Reģistrēties

E-pasts*:
Parole*:
Parole vēlreiz*:
 
Pilns vārds*:
Dzimšanas datums*:
Dzimums*:
Piekrītu saņemt jaunumus uz e-pastu.
Piekrītu lietošanas noteikumiem.
 
Dati tiek apstrādāti...