Raksti ➡ Bērns saredz krāsaino pasauli

Bērns atnākot uz šo pasauli ir atvērts un ļoti jūtīgs. Tas sajūt smalko pasauli daudz tīrāk nekā pieaugušais. Bet laika gaitā tas pazaudē šo redzējumu un smalkā pasaule aizveras.

Ko vecāki var darīt, lai bērns spētu saglabāt šo krāsaino redzējumu?

Atceros, kad biju mazs, redzēju skaistas varavīksnes ap cilvēkiem. Bet neviens apkārtējais tam nepievērsa uzmanību. Neviens par to nekad nerunāja. Un man radās iespaids, ka tas ir nesvarīgi, nebūtiski. Es toreiz nezināju, ka citi tās neredz. Likās, ka visi tās redz, bet izvēlas ignorēt. Un bērnam ir dabīgi kopēt vecāku vērtību sistēmas un skatījumu. Tad nu, tāpat kā vecāki, tam sāku pievērst mazāk un mazāk uzmanības.

Prasi bērnam sīki un smalki, ko tas saredz. Pievērs lielu uzmanību viņa fantāzijai. Iedrošini viņu zīmēt un aicini, lai pastāsta par viņa veikumiem. Ar savu attieksmi ļauj viņam sajust, ka iekšējais redzējums ir ļoti svarīgs. Un tam jāpievērš daudz uzmanības. Tāpat arī emocijas.

Un iekšējā redzējumā nav nekā nepareiza. Mazs bērns nekad nedala pareizi un nepareizi. Visu, kas viņam atnāk, viņš pieņem un izpauž. Tieši no vecākiem un apkārtējās pasaules viņam atnāk domas, ka kaut ko vajag nodalīt, ka pēc kaut kā vajag tiekties. Tas rada šo saspringumu un rāmīti, kas aizver iekšējo pasauli.

Ja Tev liekas, ka bērna uzvedībā nepieciešamas izmaiņas, iesāc ar vārdiem - "Es tevi ļoti mīlu un esmu pilnībā apmierinats ar to, kāds esi. Šodien parunāsim par izvēli, ko tu veici, un kas no tās izvērtās."

Ir svarīgi saredzēt atšķirību starp bērna izvēli un to kāds viņš ir. Bērns eksperimentē šajā pasaulē, viņam ir daudz emocijas. Viņš tās vēl nesaprot. Un bērns daudz darīs to, kas vecākiem un pasaulei nepatiks. Bet tas nekādā veidā viņu nepadara sliktu.

Ja bērns notic, ka viņš ir vai pat varētu būt slikts, tā ir plaisa viņa pasaulē. Viņam parādās plaisa starp sevi, starp apkārtējiem cilvēkiem. Rodas sajūta, ka nevar uzticēties sev - pamats šaubām. Rodas vēlme to slikto daļu no sevis nogriezt. Tas ir pamats kaunam, vainas apziņai, agresijai. Un tiklīdz viņš kādā citā ieraudzīs to, ko viņš grib nogriezt sevī, parādīsies impulss no tā izvairīties vai arī viņš gribēs arī otrā to iznīcināt. Un viss šis aizver viņu vairāk un vairāk no smalkās pasaules.

Bērnu audzināt vajag, tas ir dabīgi. Bet dari to uzmanīgi un centies ne reizi nelikt viņam justies, ka viņš ir nepareizs. Bērns to neiedomājas pats, tā doma atnāk tikai no apkārtējiem. Palīdzi saprast, kuras izpausmes iederas šajā sabiedrībā un kuras ne, un tomēr, ka neviena nav slikta vai nepareiza.

Ieklausies dziļi savā bērnā, palīdzi tam iepazīt savas emocijas un impulsus. Palīdzi sajust, ka tieši viņa unikālajam redzējumam ir vislielākā nozīme. Parādi, ka viņš nevar būt slikts, lai ko arī darītu. Un, ka viņš nekad nepazaudēs tavu mīlestību. Tad tu būsi devis savam bērnam kaut ko neizsakāmi vērtīgu, kas pavadīs viņu visu dzīvi.

Andris Ciekurs

 

Autorizēties ar E-pastu

E-pasts:
Parole:


Vēl nav konts? Reģistrējies šeit.
Aizmirsi paroli?

Atslēgt arhīva ierakstu

Norādi atslēgas kodu. Šis kods ir pieejams pasākuma dalībniekiem, kā arī to saņem cilvēki, kas veic apmaksu par video (skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu):
Kods:

Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Atjaunot paroli

Norādi savu e-pastu:


Atjaunot paroli

Tika izveidota jauna parole un tā tika nosūtīta uz norādīto e-pastu.

Reģistrēties

E-pasts*:
Parole*:
Parole vēlreiz*:
 
Pilns vārds*:
Dzimšanas datums*:
Dzimums*:
Piekrītu saņemt jaunumus uz e-pastu.
Piekrītu lietošanas noteikumiem.
 
Dati tiek apstrādāti...